Kino Lora
Jaunumi
2014-09-13
2014-09-11

  Kad Parīzē, Kapucīnu būlvārī Nr. 14, "Grand Cafe" brāļi Limjeri 1895. gada decembrī izrādīja kustīgas bildītes, mēs viņus atbalstījām. Pirmais kino demonstrējums Rīgā notika tikai pusgadu vēlāk Solomonska cirka ēkā. Vasarās, katru silto vakaru, tumsai iestājoties, mēs skatījāmies kino Vērmanes dārzā. Pirmo publisko kinoteātri "The Royal Vio" Rīgā uzcēla 1901. gadā, kur zālē varēja sanākt 888 skatītāji, bet balkonā vēl 312.

 Pirmais kino arī mums bija dokumentāla filma tāpat kā brāļiem Limjeriem. Aleksandrs Stanke, mūsu operātors, 1910. gadā nofilmēja Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu Rīgas centrā.

  Pēc tam sākās kino bums! Pilsētās cēla kinoteātrus, bet laukos skatījās mēmās filmas arī uz ekrāniem, ko veidoja gar šķūņa sienu nostiepts balts palags.

  1930. gadā Latvijā bija 85 kinoteātri, to starp Rīgā - 31. Un mēs ar to lepojamies!

 Rīgā kopš 1913. gada tika filmētas mākslas filmas. Tādas par skaisto mīlu, asarām un - galvenais - laimīgu "Happy End!". Eiropas filmproducentu aicinātas, mūsu jaunkundzes filmējās ārzemēs, visvairāk Vācijā. Diemžē lmūsu aktrises pieņēma labskanīgus pseidonīmus un karjeras d''el pazīstamas kā vācu aktrises, - Lia Mara un Marija Leiko bija slavenākās mēmā kino aktrises. Parīze, Berlīne bija pie viņu kājām! 

 

 

 

2009-03-17
Aptauja
KĀDS ANIMĀCIJU IZRĀDĪŠANAS FORMĀTS JUMS PATĪK LABĀK?
Filmas
Burvju māja ( The House of Magic ) (arī māmiņu seanss)
Izlaiduma gads
Tiesnesis (The Judge)
Ceļojums uz Itāliju (The Trip to Italy)
Burvestība mēnessgaismā  (Magic in the Moonlight)
Aleksandrs un neizdevusies, ļoti slikta diena (Alexander and  No Good, Very Bad Day)